Sandris Jaudzems

Jautājumi, ko uzdotu pats sevi; kāpēc ir tapis šis darbu cikls, par ko tas viss ir? Tie nav viegli atbildami jautājumi. Ko rakstīšu tālāk, ir tuvākais tam, ko pats esmu sev atbildējis. Tas nav daudz un nav arī pārsteidzoši, ka tā, jo māksla ir meklēšanas process. Pats mākslas produkts, lai tā būtu glezna, mūzika, ir atbilde uz jautājumu, kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpēc tieši tādā formā. Citus skaidrojumus it kā nevajadzētu. Tomēr, es mēģināšu izskaidrot.

 

Kāpēc tieši tādi darbi? Manuprāt, tas ir sarežģīts jautājums, it sevišķi tādēļ (kā jau teicu), ka māksla, kā reiz, tiek radīta, lai atbildētu uz šo jautājumu. Taču, ja tā, tad man it kā tagad jau būtu jāzina atbilde, jo darbi ir pabeigti.

Katru reizi, kad es sakopoju domas, izjūtas, lai formulētu to sev, atbilde noturas spēkā tikai uz neilgu laiku, lai jau pēc brīža šķistu nederīga. Man nāksies uzdot sev papildu jautājumus, lai atbildētu uz šo. Vispirms man būtu jāatbild uz jautājumiem, kāpēc es vispār radu? Kas ir māksla man? Redzi, es uztveru cilvēku kā būtni, kas tiecas iepazīt sevi, pasauli, citus, visu. Šī būtne nepārtraukti staipa savus maņu orgānus, līdzīgi kā astoņkājis savas ekstremitātes, vai gliemezis “ragus”, visos virzienos, visos dabas dotajos veidos. Kaut kas pieskaras šai būtnei, kaut kam pieskaras būtne pati. Rodas jaunas sajūtas, jaunas zināšanas, kas pārvēršas uzskatos, kas savukārt atrod vai neatrod atbalstu ārējā pasaulē. Atrod pēc kāda laika, vai pazaudē pēc kāda laika. Reizēm jauno uzskatu pareizībai pierādījumu ārējā vidē izrādās par maz. Tad cilvēks pats sāk papildināt pasauli ar jauniem priekšmetiem, mehānismiem, mūziku, vārdiem, idejām – mākslu. Māksla ir tas, ko dzīva būtne dod pasaulei, kad tā šķiet nepilnīga, nepietiekama. Tad kādēļ tieši sekss? Jo sekss ir mākslas novirziens, kas netiek pietiekami pārstāvēts starp citām mākslas formām, teiksim klusās dabas, ainavas, mūzika. Biežāk nekā gribētos sekss mākslā tiek pasniegts neglītās, agresīvās formās. Kaut gan es nenoliedzu, daudz lielisku mākslinieku ir izmantojuši seksa elementus savos darbos.

 

Šis darbu cikls tapa vairāk nekā gadu. Katrs darbs bija uzmanīgi izstrādāts kompozicionāli, rūpīgi zīmēts, gleznots, krāsots, rasēts. Kad es jau biju it kā pabeidzis, es jutu, ka tiem kaut kā trūkst. Kaut kā tāda, ko es nespēju tiem dot pats. Kaut kā tāda, kas, manuprāt, trūkst lielākajai daļa mākslas darbu. Intuitīvi es jutu, kurā virzienā jāstrādā, taču pārliecināts nebiju. Tomēr, nolēmu izkārt tos publiski, atstājot zīmēšanas piederumus, lai skatītājs spētu izteikt savas domas, izpaust izjūtas. Gandrīz mēnesi tie karājās Kaņepes Kultūras Centra tualetēs pie sienām Ielu mākslas festivāla "Mūra Lāde" laikā, 2017. gada septembrī. Kamēr tādi mākslinieki kā Reinis Pētersons, Arturs Koršs, Toms Grinbergs, Inga Bermaka Appiaha, Paulis Liepa, Laura Aizporiete un Aigars Opincāns no Latvijas, kā arī māksliniece no Igaunijas – Līsa Krūsmāgi (Liisa Kruusmagi) radīja savus darbus uz KKC ārsienām, viņu skatītāji apmeklēja tualetes un radīja savus mākslas darbus uz manu darbu “sienām”. Viņi zīmēja, rakstīja, izrādīja savas jūtas. Ielu māksla. Grafiti. Sadarbības māksla; viens mākslinieks rada mākslas darbu (piemēram arhitektūru/celtni), kas kalpo citam māksliniekam par audeklu. Blakus saviem darbiem es jau laicīgi nolēmu novietot vēl vienu tieši tāda paša izmēra laukumu, lai dotu skatītājam vairāk teritorijas kur izpausties. Pēc nepilna mēneša, kad es darbus beidzot noņēmu, sākotnēji es biju visai šokēts. Patiesībā pietekoši šokēts, lai mēnešiem neskatītos tiem virsū. Tikai tagad es tos izvilku gaismā, un mierīgi apskatot secināju, ka tie ir perfekti, tie ir pabeigti. Tagad tie ir deviņi darbi katrs 2000x1000 mm. Tie ir kļuvusi bagātāki par vēl vienu mākslas slāni - skatītāja viedokli. Sirsnīgi pateicos visiem, kas ieguldīja to radīšanā!

 

Atbilde uz pēdējo jautājumu. Par ko tad tas viss ir? Tagad es uzdrošinos apgalvot, ka šie darbi ir par mums visiem. Tie ir darbi par attiecībām, par sevi, par mūsu skaistumu un neskaistumu, par intimitāti dažādos veidos. Arī tas, protams, nav ne tuvu viss, ko es vēlējos pateikt, radot šos darbus. Lielākā un svarīgākā daļa paliek nepateikta, kā vienmēr, to var sajust, tikai vērojot darbus pašus. Svarīgāko nevar, vismaz es nespēju izteikt vārdos. 

No 21.11.15 līdz 15.12.15 Kaņepes Kultūras centra pirmā stāva zālē bija apskatāma man izstāde “Skābs krējums”, kas radīta, iedvesmojoties no dāņu rakstnieces Suzannes Bregeres (Suzanne Brogger) grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Radot ilustrācijas, man nozīmīgi bija arī citi autori, kuru darbi fokusējas uz seksualitātes tematu, piemēram, Kristofera Raiena (Christopher Ryan) un Džeses Beringa (Jesse Bering) darbi “Sekss rītausmā” un “Izvirtulis”. Minētie autori savos darbos apskata seksualitātes tēmas no neierastiem skatpunktiem, nekautrīgi runājot par to, kas katram no mums svarīgs, ieskaitot pornogrāfiju un perversiju.

Links uz ekspresinterviju ar mani: http://www.arterritory.com/lv/zinas/5187-vai_maksla_ir_sekss_vai_sekss_ir_maksla

Šī paša gada 25.septembrī, pulksten 19 Hamburgas mākslinieku namā „Gängeviertel“ tika atklāta izstāde „Klassische Moderne Re-inszeniert", kurā piedalās virkne latviešu mākslinieku. Pēc Hamburgas mākslinieces Dagmāras Rauvaldes ielūguma mākslas biedrības „Octopus art projects“ rīkotajā izstādē piedalīsies mākslinieki Dita Lūse, Kristīna Rubīne, Sandris Jaudzems, Dace Lucia Kidd, Justīne Lūce, Jacopo Abis, Vitaly Stanislavsky, Alise Elf. Links: http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/latviesu-makslinieki-piedalas-izstade-hamburga.a146864/?utm_source=facebook&utm_campaign=news&utm_medium=like_button

Built with Berta.me